Viena no 21. gs. priorit t m ir fosilo izejvielu aizst sana ar atjaunojam m izejviel m (biomasu), t d aizvien vair k att st s biomasas p rstr des nozare. Piem ram, pap ra razosan k blakusprodukti rodas talle a un lign ns. Lign nu p rsvar izmanto siltumener ijas ieg sanai, ta u noris zin tniskie p t jumi paaugstin tas pievienot s v rt bas produktu izstr d . Par vienu no lab kajiem veidiem lign na b tisk ko pas bu izmantosan ir atz ta izmantosana polim ru materi los, to skait ar poliuret nos (PU). Gr mat apkopota ...
Read More
Viena no 21. gs. priorit t m ir fosilo izejvielu aizst sana ar atjaunojam m izejviel m (biomasu), t d aizvien vair k att st s biomasas p rstr des nozare. Piem ram, pap ra razosan k blakusprodukti rodas talle a un lign ns. Lign nu p rsvar izmanto siltumener ijas ieg sanai, ta u noris zin tniskie p t jumi paaugstin tas pievienot s v rt bas produktu izstr d . Par vienu no lab kajiem veidiem lign na b tisk ko pas bu izmantosan ir atz ta izmantosana polim ru materi los, to skait ar poliuret nos (PU). Gr mat apkopota inform cija par PU izgatavosanu, atjaunojamo izejvielu izmantosanu saj proces , k ar izv rt tas lign na izmantosanas iesp jas PU putuplasta izstr d san . Aprakst ti eksperimentu rezult ti PU putuplasta ieg san , recept r iek aujot talle as poliolu un lign nu. T d veid palielinot atjaunojamo izejvielu daudzumu putuplast . Darb izv rt tas svar g k s poliola komponentes un galaproduktu pas bas. Ieg to PU putuplastu iesp jams izmantot k siltumizol cijas materi lu. Gr mata b s pasi noder ga polim ru jomas speci listiem, k ar ikvienam, kurs v las uzzin t vair k par PU putuplastu, kas ir viens no popul r kajiem siltumizol cijas materi liem pasaul .
Read Less
